Glosārijs > #AIS

AIS – Automātiskā identifikācijas sistēma

Automatic identification system (AIS)

Automātiskās identifikācijas sistēma (AIS) ir galvenā jūras sakaru tehnoloģija, kurai ir būtiska nozīme kuģošanas drošības un efektivitātes uzlabošanā. Šo sarežģīto sistēmu galvenokārt izmanto okeāna kuģos, lai uzlabotu informētību par situāciju jūrā, identificējot un izsekojot kuģus. AIS glosārijs sniedz visaptverošu pārskatu, aprakstot tās sastāvdaļas, funkcijas, veidus, normatīvās prasības un galveno lomu, kāda tai ir kuģošanas drošībā un loģistikā. Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem ir paredzams, ka AIS tirgus ievērojami pieaugs, jo palielināsies jūras satiksme un radīsies vajadzība pēc efektīvām kuģu izsekošanas un sadursmju novēršanas tehnoloģijām.

Kas ir AIS?

AIS ir automatizēta uzraudzības sistēma, kas izmanto raidītājus, kuri ir uzstādīti uz kuģiem un bāzēs gar piekrasti. Tā darbojas VHF radio frekvencēs un pārraida kuģa identifikāciju, atrašanās vietu, kursu un ātrumu citiem kuģiem un piekrastes iestādēm. Sākotnēji AIS tika izstrādāta, lai novērstu sadursmes un uzlabotu kuģošanas drošību, taču tā ir kļuvusi par galveno jūras loģistikas, kuģniecības pārvaldības un globālās kuģošanas drošības sastāvdaļu.

Vēsture un attīstība

AIS koncepcija radās pagājušā gadsimta 90. gados, reaģējot uz jūrniecības nozares nepieciešamību pēc universālas sistēmas, kas automātiski apmainītos ar svarīgu informāciju starp kuģiem un krasta stacijām. Starptautiskā jūrniecības organizācija (SJO) saskaņā ar Konvenciju par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS) noteica obligātu AIS uzstādīšanu uz kuģiem, un līdz 2008. gadam tā pilnībā jāievieš uz kuģiem, kuru bruto tonnāža pārsniedz 300 tonnu un kuri veic starptautiskus reisus, un uz visiem pasažieru kuģiem.

Kā darbojas AIS

AIS apvieno VHF raidītāju ar GPS tehnoloģiju un citiem navigācijas sensoriem, piemēram, žiroskopiem un pagrieziena ātruma indikatoriem. Tā pārraida informāciju trīs galvenajās kategorijās:

  1. Statiskā informācija: ietver kuģa jūras mobilā dienesta identifikācijas numuru (MMSI), SJO numuru, izsaukuma signālu, kuģa nosaukumu, tipu, garumu, platumu un antenas atrašanās vietu.
  2. Dinamiskā informācija: ietver tādus datus kā kuģa atrašanās vieta, ātrums, kurss virs zemes un navigācijas statuss, kas tiek atjaunināti atkarībā no kuģa kustības.
  3. Informācija par kruīzu: ietver tādas ziņas kā kuģa iegrime, kravas veids, galamērķis, paredzamais ierašanās laiks (ETA) un maršruts.

AIS dati tiek nepārtraukti un autonomi pārraidīti, ļaujot citiem kuģiem un krasta stacijām reāllaikā sekot līdzi un uzraudzīt.

AIS veidi

AIS raidītājus iedala divās galvenajās klasēs:

  • A klase: A klases sistēmas, kas nepieciešamas SOLAS konvencijas prasībām atbilstošiem kuģiem, nodrošina visaptverošas datu pārraides un uztveršanas iespējas, tostarp statisko, dinamisko un reisa informāciju. Tās darbojas divos VHF kanālos, lai nodrošinātu nepārtrauktu saziņu, un spēj pārraidīt ar drošību saistītus ziņojumus.
  • B klase: B klases sistēmas, kas paredzētas kuģiem, kuri nav SOLAS kuģi, piemēram, atpūtas kuģiem un mazākām zvejas laivām, piedāvā ierobežotu funkcionalitāti salīdzinājumā ar A klases sistēmām. Tās darbojas ar mazāku jaudu un retāk pārraida datus.

Satelīta AIS (S-AIS)

Lai pārvarētu sauszemes AIS darbības rādiusa ierobežojumus (aptuveni 20-40 jūras jūdzes), tika izstrādāta satelīta AIS (S-AIS). S-AIS paplašina AIS darbības rādiusu, pārraidot signālus no kuģiem uz Zemes orbītā esošiem satelītiem, tādējādi nodrošinot globālu jūras uzraudzību pat attālās okeāna zonās. Šī iespēja ir īpaši vērtīga, lai uzraudzītu kuģus atklātā jūrā un teritorijās, kas atrodas ārpus piekrastes AIS staciju darbības zonas.

AIS lietojumprogrammas

Navigācija un sadursmju novēršana

AIS ievērojami uzlabo kuģošanas drošību, jo reāllaikā sniedz datus par tuvumā esošo kuģu atrašanās vietu un kustību. Tas palīdz tiltiņa virsniekiem un kuģu satiksmes dienestiem (VTS) paredzēt iespējamās sadursmes scenārijus un veikt preventīvus pasākumus. Tomēr AIS ir vērtīgs situācijas apzināšanās instruments, taču to nevajadzētu izmantot kā vienīgo sadursmju novēršanas līdzekli, jo tā neaizstāj jūras radarus.

Kuģu satiksmes pārvaldība

Ostas, ostas un piekrastes iestādes izmanto AIS, lai efektīvi pārvaldītu kuģošanu. AIS dati palīdz sadalīt piestātnes, optimizē kuģošanas maršrutus un nodrošina netraucētu jūras satiksmes koordināciju, tādējādi palielinot darbības efektivitāti un drošību.

Jūras drošība un meklēšana un glābšana (SAR)

Ārkārtas situācijās AIS ir būtiska nozīme meklēšanas un glābšanas operācijās. Tā palīdz noteikt nelaimē nonākušu kuģu atrašanās vietu un koordinēt glābšanas darbus, sniedzot precīzus atrašanās vietas datus. AIS-SART (meklēšanas un glābšanas raidītāji) ierīces signalizē par briesmām un palīdz glābšanas komandām atrast izdzīvojušos.

Vides uzraudzība un atbilstība

AIS veicina vides aizsardzību, ļaujot iestādēm uzraudzīt, kā kuģi ievēro jūrniecības noteikumus, piemēram, emisiju standartus un aizsargājamo teritoriju robežas. Tā palīdz atklāt nelikumīgas darbības, piemēram, nelegālu zveju un piesārņošanu, nodrošinot pārredzamu kuģu kustības uzskaiti.

Ierobežojumi un problēmas

Datu precizitāte un uzticamība

AIS datu precizitāte ir atkarīga no kuģa apkalpes ievadītās informācijas precizitātes. Kļūdas datu ievadīšanā var novest pie neprecīzas pārraides. Turklāt ne visi kuģi ir aprīkoti ar AIS, un daži no tiem drošības vai ekspluatācijas apsvērumu dēļ var izslēgt raidītājus, tādējādi radot datu pārklājuma nepilnības.

VHF diapazona ierobežojums

Tradicionālā AIS izmanto VHF radio frekvences, kas ir ierobežotas ar tiešās redzamības sakariem. Lai gan S-AIS ir paplašinājusi darbības lauku, zemes AIS joprojām ierobežo ģeogrāfiskie un atmosfēras apstākļi.

Kiberdraudi

AIS ir neaizsargāta pret kiberapdraudējumiem, piemēram, viltošanu un datu bojāšanu. Ļaunprātīgi dalībnieki var manipulēt ar AIS signāliem, lai maldinātu kuģus vai iestādes, tādējādi radot ievērojamu risku kuģošanas drošībai un drošumam. Nesen notikušajās diskusijās jūrniecības drošības aģentūrās ir uzsvērta vajadzība pēc stingriem kiberpasākumiem, lai aizsargātu AIS integritāti.

Turpmākā attīstība

AIS tehnoloģijas attīstība ir vērsta uz esošo ierobežojumu novēršanu un tās iespēju uzlabošanu. Galvenās attīstības jomas ir šādas:

  • Datu integrācija un analīze: uzlabotas datu pārvaldības un analīzes metodes uzlabos AIS informācijas noderīgumu jūrniecības nozares ieinteresētajām personām. Tiek izstrādāti standartizēti AIS datu rādītāji un mākslīgā intelekta izmantošana prognozēšanas analīzei.
  • Drošības uzlabošana: kiberdrošības pasākumu stiprināšana, piemēram, publiskās atslēgas infrastruktūras ieviešana ziņojumu autentifikācijai, pasargās AIS sistēmas no ļaunprātīgiem uzbrukumiem.
  • VDES un AIS 2.0: VHF datu apmaiņas sistēma (VDES) tiek izstrādāta kā nākamās paaudzes AIS, kas nodrošina uzlabotas datu apmaiņas iespējas un spektra efektivitāti.

Automātiskās identifikācijas sistēma (AIS) ir pārveidojošs lēciens jūras sakaru jomā, kas nodrošina vēl nebijušu redzamību un kuģu kustības kontroli. Neraugoties uz problēmām, AIS joprojām ir mūsdienu jūrniecības operāciju pīlārs, kas uzlabo drošību, efektivitāti un vides aizsardzību. Attīstoties tehnoloģijām, AIS arī turpmāk būs būtiska loma pasaules kuģniecības nākotnes veidošanā. Ņemot vērā nepārtraukto tehnoloģiju attīstību un pieaugošo jūras satiksmi, AIS kļūs par vēl neatņemamāku jūras loģistikas un drošības risinājumu sastāvdaļu.